Subsidiaritātes kontroles mehānisms

Darbības princips

Subsidiaritātes kontroles mehānismu izmanto jomās, kurās ES ir dalīta kompetence ar dalībvalstīm.

Ja valstu parlamenti uzskata, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam, tie 8 nedēļu laikā var Komisijai par to nosūtīt pamatotu atzinumu.

Komisijai jāņem vērā šie atzinumi.

Dalībvalstu parlamentu atzinumi un Komisijas atbildes

Ietekme uz likumdošanas procedūru

Pamatoto atzinumu ietekme uz likumdošanas procedūru ir atkarīga no tā, cik valstu parlamenti ir reaģējuši un cik balsis tie pārstāv. Katram no 28 valstu parlamentiem ir atvēlētas divas balsis. Ja parlamentam ir divas palātas, katrai no tām ir pa balsij.  

Ja pamatotie atzinumi ir saņemti no tik daudziem parlamentiem, ka tie kopā pārstāv vismaz trešdaļu no visām balsīm, Komisijai savs priekšlikums jāpārskata. Šis slieksnis ir zemāks, ja runa ir par tiesību aktu projektiem tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, – tad pietiek ar ceturtdaļu balsu. Abos gadījumos Komisija var nolemt paturēt, grozīt vai atsaukt savu priekšlikumu. Komisijai ir jāpamato savs lēmums. To sauc par “dzeltenās kartītes” procedūru.

Ja pamatotie atzinumi pārstāv balsu vairākumu un tiesību akta projekts tiek virzīts parastajā likumdošanas procedūrā, Komisijai ir jāpārskata savs priekšlikums un jālemj, vai to paturēt, grozīt vai atsaukt. Ja Komisija izlemj paturēt priekšlikumu, tai jāpamato savs lēmums Eiropas Parlamentam un Padomei, norādot, kāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. To sauc par “oranžās kartītes” procedūru.

Ja Eiropas Parlamenta deputātu vienkāršs vairākums vai 55 % Padomes locekļu uzskata, ka priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, šis priekšlikums tālāk vairs netiks skatīts.

Līdzšinējās procedūras

Līdz šim “dzeltenās kartītes” procedūra ir sākta trīs reizes, bet “oranžās kartītes” procedūra vēl nekad nav izmantota.

2012. gads

Pirmoreiz parlamentu balsu trešdaļas slieksnis tika sasniegts, vērtējot priekšlikumu regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību. Komisija vēlreiz izskatīja savu priekšlikumu, bet neatzina, ka būtu pārkāpusi subsidiaritātes principu.

Tomēr Komisija ņēma vērā paustos viedokļus un diskusijas starp abiem likumdevējiem – Eiropas Parlamentu un Padomi – un secināja, ka tās priekšlikums diez vai gūs pieņemšanai vajadzīgo politisko atbalstu. Tāpēc Komisija nolēma to atsaukt.

2013. gads

Otrā “dzeltenās kartītes” procedūra tika ierosināta 2013. gadā saistībā ar Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru. Komisija, rūpīgi izskatījusi pamatotos atzinumus, secināja, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, un nolēma to paturēt. Sava lēmuma iemeslus tā izskaidroja Paziņojumā COM(2013) 851.

2016. gads

Trešoreiz procedūra tika sākta 2016. gada maijā pēc 11 ES dalībvalstu parlamentu 14 palātu iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu pārskatīt direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā uz ārzemēm. Komisija, rūpīgi izvērtējusi pamatotos atzinumus, secināja, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, un nolēma to paturēt. Sava lēmuma iemeslus tā izskaidroja Paziņojumā COM(2016) 505.

Gada ziņojumi

Komisija katru gadu nāk klajā ar ziņojumu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

Gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti